Pasūtītājs un sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs

Latvijā publiskos pircējus regulē divi atšķirīgi likumi. Pasūtītājs Publisko iepirkumu likuma izpratnē ir publiska persona vai tās institūcija, kā arī privāto tiesību subjekts, kas dibināts, lai apmierinātu sabiedrības vajadzības, un ko galvenokārt finansē vai kontrolē publiskas personas. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs ir pircējs, kas darbojas tīklu nozarē — ūdensapgādē, enerģētikā, transportā vai pasta pakalpojumos — un uz kuru attiecas Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likums.

Kā tas darbojas

Par pasūtītājiem uzskata valsti un tās iestādes, pašvaldības un to iestādes, slimnīcas, augstskolas, kā arī kapitālsabiedrības un nodibinājumus, kas izveidoti sabiedrības vajadzību apmierināšanai un ko pārsvarā finansē vai kuru vadību kontrolē publiskas personas: pašvaldību uzņēmumi, dzīvokļu apsaimniekotāji, daļa biedrību.

Par sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem uzskata pasūtītājus, publiskus uzņēmumus un privātus uzņēmumus ar īpašām vai izņēmuma tiesībām, kad tie veic tīkla darbību: elektroenerģijas, gāzes, siltuma vai ūdens ražošanu un piegādi, sabiedrisko transportu, ostas, lidostas, pasta pakalpojumus. Viena un tā pati organizācija, piemēram, pašvaldības ūdenssaimniecības uzņēmums, var būt pasūtītājs saviem vispārējiem pirkumiem un sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs savai tīkla darbībai.

Atšķirībai ir praktiskas sekas. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem ir augstākas Eiropas Savienības līgumcenu robežas — 432 000 euro piegādēm un pakalpojumiem 2026. gadā pret 140 000 euro pasūtītājiem — un brīvāka procedūras izvēle, tostarp vieglāka pieeja sarunām.

Ko tas maina uzņēmumam

Zinot pircēja veidu, varat paredzēt procedūru un formalitāšu līmeni. Pakalpojumu līgums par 300 000 euro pašvaldībā prasa pilnu iepirkuma procedūru; tāds pats līgums transporta jomas sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam var palikt zem Eiropas Savienības robežas un tikt slēgts elastīgāk, ar sarunām.

Neaprobežojiet meklēšanu ar pašvaldībām. Enerģētikas un ūdensapgādes uzņēmumi, ostas, slimnīcas un valsts kapitālsabiedrības ir nozīmīgi pircēji, ko mazie uzņēmumi bieži pamana par vēlu. Viņu paziņojumi ir tajos pašos avotos: Iepirkumu uzraudzības biroja publikāciju sistēmā un Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Ņemiet vērā arī, ka daļa privāto uzņēmumu un biedrību ir pasūtītāji, lai gan tas nav redzams pēc nosaukuma; to nosaka finansējuma un kontroles struktūra vai saņemtais publiskais atbalsts konkrētam projektam.

Piemērs

Kāds pašvaldības sabiedriskā transporta uzņēmums, kas savam autobusu tīklam ir sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, izsludina iepirkumu par transportlīdzekļu mazgāšanu ar paredzamo līgumcenu 400 000 euro bez PVN uz četriem gadiem. Summa nesasniedz 432 000 euro robežu, kas attiecas uz sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem, tāpēc uzņēmums var izvēlēties elastīgāku kārtību ar sarunām. Tas pats pakalpojums, ko pasūtītu pati pašvaldība, jau pie 140 000 euro būtu prasījis publikāciju Eiropas mērogā.

Biežāk uzdotie jautājumi

Vai privāts uzņēmums var būt pasūtītājs?

Jā, ja tas dibināts sabiedrības vajadzību apmierināšanai un to galvenokārt finansē vai kontrolē publiskas personas. Atsevišķos gadījumos likums attiecas arī uz privātpersonu, kas konkrētam projektam saņem lielu publisko finansējumu.

Kāda ir praktiskā atšķirība pretendentam?

Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem ir augstākas līgumcenu robežas un elastīgākas procedūras. Pieteikšanās, iesniegšanas un pārsūdzības noteikumi ir līdzīgi.

Vai viena organizācija var ietilpt abos režīmos?

Jā, atkarībā no tā, kurai darbībai pirkums paredzēts. Tā ir daudzu pašvaldību kapitālsabiedrību situācija.

Saistītie termini

• Publiskais iepirkums kā nozare
• Publisko iepirkumu līgumcenu robežas
• Iepirkuma līgums
• Piegādātājs, kandidāts un pretendents
• Centralizēto iepirkumu institūcijas