Publiskais iepirkums
Publiskais iepirkums ir atlīdzības līgums starp iestādi un uzņēmumu par būvdarbiem, piegādēm vai pakalpojumiem. Definīcija, principi un sliekšņi 2026.
Galvenais tirgus: Latvija
Atjaunināts 2026. gada 5. septembris
Publiskais iepirkums ir līgums, ko valsts vai pašvaldības iestāde, kapitālsabiedrība vai cita likumā noteikta institūcija par atlīdzību slēdz ar vienu vai vairākiem uzņēmumiem, lai apmierinātu savu vajadzību pēc būvdarbiem, piegādēm vai pakalpojumiem. Tas ir galvenais kanāls, pa kuru uzņēmumi pārdod publiskajam sektoram, un Latvijā to regulē Publisko iepirkumu likums, bet ūdenssaimniecības, enerģētikas, transporta un pasta jomā — Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likums.
Kā tas darbojas
Neatkarīgi no summas darbojas trīs principi: piegādātāju brīva konkurence, vienlīdzīga un taisnīga attieksme un atklātība. Pasūtītājs tāpēc nevar brīvi izvēlēties piegādātāju: tam jādefinē vajadzība, vairumā gadījumu jāpublicē paziņojums un jāsalīdzina piedāvājumi pēc iepriekš izziņotiem kritērijiem.
Procedūra ir atkarīga no paredzamās līgumcenas, ko rēķina par visu līguma darbības laiku, ieskaitot pagarinājumus un opcijas. Ja piegādes vai pakalpojuma paredzamā līgumcena ir mazāka par 10 000 euro un būvdarbiem — mazāka par 20 000 euro, likums nav jāpiemēro. No 10 000 euro piegādēm un pakalpojumiem un 20 000 euro būvdarbiem rīko 9. panta iepirkumu. No 42 000 euro piegādēm un pakalpojumiem un 170 000 euro būvdarbiem sākas iepirkuma procedūras, bet no Eiropas sliekšņiem — 140 000 vai 216 000 euro un 5 404 000 euro būvdarbiem — paziņojums jāpublicē arī Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Detaļas skatiet sliekšņu lapā.
Publiskais iepirkums atšķiras no koncesijas, kur uzņēmums pelna no ekspluatācijas un uzņemas tās risku, un no dotācijas, kas nav atlīdzība par konkrētu izpildījumu.
Ko tas nozīmē uzņēmumam
Publiskais sektors ir maksātspējīgs klients ar regulētiem samaksas termiņiem, un tas pērk visu: uzkopšanu, programmatūru, būvdarbus, mācības, konsultācijas, pārtiku. Mazam uzņēmumam nav vajadzīga īpaša atļauja, lai piedalītos — pietiek ar to, ka nav nodokļu parādu virs likumā noteiktās robežas un neiestājas citi izslēgšanas gadījumi.
Praksē sāciet ar iepirkumiem, kas atbilst jūsu kompetencei un darbības teritorijai, visbiežāk 9. panta iepirkumiem vai lielāka iepirkuma atsevišķām daļām. Sagatavojiet vienreiz atkārtoti izmantojamu dokumentu komplektu — reģistrācijas dati, apliecinājumi, apdrošināšana, pieredzes saraksts, speciālistu sertifikāti — un iestatiet regulāru paziņojumu uzraudzību.
Piemērs
Pilsētas pašvaldībai vajadzīgs skolu apstādījumu uzturētājs; paredzamā līgumcena ir 150 000 euro trijos gados. Summa ir starp nacionālo robežu 42 000 euro un Eiropas slieksni 216 000 euro, tāpēc pašvaldība rīko iepirkuma procedūru, publicē paziņojumu publikāciju vadības sistēmā un noslēdz līgumu ar vietēju astoņu darbinieku ainavu kopšanas uzņēmumu.
Biežākie jautājumi
Vai saimnieciskās darbības veicējs var iegūt publisku līgumu?
Jā. Piedalīties var jebkura fiziska vai juridiska persona, kas veic saimniecisko darbību, neatkarīgi no juridiskās formas.
Kas ir pasūtītāji?
Valsts un pašvaldību iestādes, atvasinātas publiskas personas un noteiktas kapitālsabiedrības, kā arī sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta jomā.
Vai katrs publiskais iepirkums tiek izsludināts?
Nē. Zem likuma zemākajām robežām iestāde var iepirkt tieši, ievērojot līdzekļu efektīvas izmantošanas principu.