Publisko iepirkumu jaunumi 2026: kas mainās uzņēmumiem

Pārbaudīts 2026. gada 10. septembrī.

2026. gadā publiskajā iepirkumā Latvijā ir divas galvenās izmaiņas. Pirmā nāk no Eiropas līmeņa: 1. janvārī stājās spēkā jaunās robežvērtības 2026-2027. gadam. Otrā ir nacionāla: 9. jūnijā stājās spēkā 2026. gada 14. maija grozījumi Publisko iepirkumu likumā (PIL), kas cita starpā izslēdza zaļā publiskā iepirkuma pantu. Šajā lappusē ir norādīts, kāda ir regulējuma redakcija pārbaudes dienā, un tas, kas uzņēmumam praktiski jāzina, gatavojoties šī gada iepirkumiem.

1. janvāris 2026: jaunās Eiropas robežvērtības

Eiropas robežvērtības Komisija pārskata reizi divos gados. 2026-2027. gadam tās samazinās aptuveni par 2 līdz 2,5 procentiem salīdzinājumā ar 2024-2025. gadu.

Robežvērtības Latvijā nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr. 105 redakcijā, kas grozīta 2025. gada 16. decembrī. Piegādēm un pakalpojumiem tie paredz vienu robežvērtību — 140 000 EUR — visiem pasūtītājiem, arī pašvaldībām; direktīvas 216 000 EUR robeža Latvijā attiecas tikai uz PIL 6. panta pirmās daļas 2. punktā minētajiem pakalpojumu līgumiem.

Sekas pretendentam: daži līgumi, kas 2025. gadā paliktu nacionālā mērogā, 2026. gadā tiek publicēti arī ES Oficiālajā Vēstnesī un iepirkti pilnā iepirkuma procedūrā, ar saistošiem minimālajiem termiņiem un plašāku konkurenci. Detaļas ir robežvērtību tabulā 2026.

Nacionālās robežvērtības: pārbaudītā redakcija

Atšķirībā no Eiropas robežvērtībām, kas mainās automātiski, PIL noteiktās nacionālās robežvērtības maina tikai likumdevējs. Pārbaudes dienā spēkā esošajā redakcijā tās ir šādas:

Praktiskā nozīme mazam uzņēmumam ir tā, ka publiski redzamā tirgus apakšējā robeža ir 10 000 EUR piegādēm un pakalpojumiem un 20 000 EUR būvdarbiem. Viss, kas ir zemāk, tiek pirkts bez paziņojuma, un tur izšķirošs ir tas, vai pasūtītājs jūs pazīst. 9. jūnija grozījumi šos skaitļus neskāra, taču ar 2028. gada 1. janvāri 9. panta vietā stāsies spēkā jauns 9.¹ pants „Vienkāršoti iepirkumi”, tāpēc pirms svarīga lēmuma pārbaudiet likuma aktuālo redakciju.

9. jūnijs 2026: grozījumi Publisko iepirkumu likumā

2026. gada 14. maija grozījumi stājās spēkā 9. jūnijā. Pretendentam nozīmīgākie ir šie.

• Zaļā publiskā iepirkuma pants ir izslēgts. PIL 19. pants un Ministru kabineta 2017. gada 20. jūnija noteikumi Nr. 353 „Prasības zaļajam publiskajam iepirkumam un to piemērošanas kārtība” zaudēja spēku 9. jūnijā. Iepirkumos, kas izsludināti pēc šā datuma, obligātu zaļā publiskā iepirkuma kritēriju vairs nav; pasūtītājs vides prasības var izvirzīt brīvprātīgi, un Iepirkumu uzraudzības birojs to iesaka. Praktiski tas nozīmē, ka apliecinājumus vairs neprasa „pēc noteikumiem Nr. 353”, bet gan pēc tā, kas rakstīts konkrētajā tehniskajā specifikācijā.
• Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes preces un pakalpojumi. Jaunais 2.² pants prasa, lai pasūtītājs jebkurā iepirkumā neatkarīgi no paredzamās līgumcenas izvirza prasību piegādātājam nodrošināt, ka līguma izpildē netiek iekļautas Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas izcelsmes preces un pakalpojumi. Sagatavojiet izcelsmes apliecināšanu piegādes ķēdē jau iepriekš.
• Pasūtītāja iekšējā kontrole un kompetences centri. Jaunais 2.¹ pants uzliek pasūtītājam pienākumu izveidot iepirkumu iekšējās kontroles sistēmu, bet 19.¹ pants ļauj veidot nozaru kompetences centrus kopīgiem un centralizētiem iepirkumiem.

1. jūlijs 2026: neto nulles emisiju akta prasības

No 2026. gada 1. jūlija plašāk piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes regulas (ES) 2024/1735 (neto nulles emisiju akta) 25. pantu. Iepirkumos par regulas 4. panta pirmās daļas „a” līdz „k” apakšpunktā minētajām neto nulles emisiju tehnoloģijām — cita starpā vēja un saules enerģija un akumulatoru krātuves —, tostarp būvdarbu līgumos un koncesijās, kuru paredzamā līgumcena sasniedz Eiropas robežvērtības, pasūtītājam jāpiemēro ilgtspējas prasības un vismaz viens papildu nosacījums: sociāls vai nodarbinātības līguma izpildes noteikums, kiberdrošības prasība vai prasība par savlaicīgu komponentu piegādi. Ja jūsu piedāvājumā ir šādas tehnoloģijas, rēķinieties ar šīm sadaļām nolikumā.

Kas jau ir ikdiena, bet joprojām pārsteidz

Vairākas izmaiņas Latvijā jau ir spēkā, taču uzņēmumi tās joprojām atklāj tikai brīdī, kad gatavo piedāvājumu.

Elektroniskā iesniegšana kā vienīgais kanāls

Piedāvājumus praktiski visos iepirkumos iesniedz elektroniski Elektronisko iepirkumu sistēmas (EIS) e-konkursu sadaļā, kas darbojas kā galvenais pasūtītāja profils. Reģistrācija piegādātājam notiek tiešsaistē, un autentificēties var ar drošu elektronisko parakstu, Smart-ID vai valsts vienoto pieteikšanos. Uzņēmumam, kas vēl nav reģistrēts, tas ir pirmais solis: reģistrāciju nevar nokārtot pēdējā dienā pirms termiņa. Elektroniskā iesniegšana nozīmē arī to, ka visa saziņa vienā iepirkumā — jautājumi, atbildes, grozījumi, lēmumi — notiek sistēmā, un to pastkasti kāds uzņēmumā ir jāpārbauda katru dienu.

Standarta veidlapas paziņojumiem

Paziņojumi tiek gatavoti Eiropas standarta veidlapu formātā (eForms) un publicēti Iepirkumu uzraudzības biroja publikāciju vadības sistēmā, no kurienes virs Eiropas robežvērtībām tie nonāk TED. Pretendentam tas nozīmē stabilākus, mašīnlasāmus laukus: CPV kodu, procedūru, līgumcenu, termiņu. Tieši uz šiem laukiem ir vērts būvēt monitoringa filtrus, nevis uz brīviem vārdiem.

Izslēgšanas pamatu automātiskā pārbaude

Neizpildītas saistības nodokļu jomā, maksātnespēju un citus izslēgšanas pamatus pasūtītājs pārbauda valsts reģistros pats. Uzņēmumam tas ietaupa izziņu vākšanu, bet nemazina risku: PIL 42. panta otrās daļas 2. punkts nenosaka nekādu parāda summas slieksni, tāpēc jebkuras neizpildītas nodokļu vai valsts sociālās apdrošināšanas saistības piedāvājumu iesniegšanas termiņa pēdējā dienā vai lēmuma pieņemšanas dienā ir izslēgšanas pamats. Ja pasūtītājs tādas konstatē, tas dod trīs darbdienas pierādījumu iesniegšanai. Nodokļu saistību kārtošana ir daļa no iepirkuma sagatavošanas.

Vides prasības bez obligātā zaļā iepirkuma

Pēc 19. panta izslēgšanas vides prasības nav pazudušas, tikai to avots ir mainījies. Tās joprojām var būt tehniskajā specifikācijā un vērtēšanas kritērijos, jo PIL 20. un 51. pants to skaidri pieļauj, un atsevišķām precēm tās izriet no citiem tiesību aktiem: elektroenerģiju patērējošām precēm un autotransporta līdzekļiem PIL 51. panta 3.¹ daļa neļauj vērtēt tikai cenu. Tāpēc katrā nolikumā pārbaudiet, kādas vides prasības tur ir, nevis pieņemiet, ka piemēro kādu vienotu prasību sarakstu.

Sadalīšana daļās kā piekļuves instruments

Pasūtītājam ir jāizvērtē iepirkuma sadalīšana daļās un jāpamato, ja tas to nedara. Mazam uzņēmumam tas ir konkrēts instruments: ja liels iepirkums ir izsludināts nesadalīts, lai gan tirgū ir specializēti izpildītāji, to var norādīt jautājumā pirms termiņa beigām. Praksē pasūtītāji šādus jautājumus dažkārt ņem vērā un iepirkumu pārstrukturē, jo nepamatota nesadalīšana ir viens no biežākajiem apstrīdēšanas iemesliem.

Ko pārbaudīt katrā nolikumā

Vairāki jautājumi Latvijā nav atrisināti likumā vienādi visiem, un atbilde ir tikai nolikumā vai līguma projektā. Pirms cenas aprēķina pārbaudiet:

• vai nolikums atļauj variantus un ar kādiem nosacījumiem;
• vai ir paredzēts avansa maksājums un pret kādu nodrošinājumu;
• kāda ir cenu pārskatīšanas kārtība, jo ilgtermiņa līgumos ar lielu darbaspēka īpatsvaru minimālās algas izmaiņas ietekmē izmaksas;
• vai piedāvājums ir jāparaksta ar drošu elektronisko parakstu un kuram tas jādara;
• kāds ir līguma izpildes nodrošinājuma veids un apmērs;
• vai runa ir par vienu līgumu vai par vispārīgo vienošanos, un vai tā ir ar vienu vai vairākiem dalībniekiem, jo no tā ir atkarīgs, cik daudz darba būs pēc uzvaras.

Šie pieci jautājumi izlemj cenu un darba apjomu vairāk nekā pati tehniskā specifikācija, un tos ir ātrāk pārbaudīt pirms lēmuma piedalīties, nevis pēc tam.

Ko tas nozīmē mazam uzņēmumam 2026. gadā

• Reģistrēties EIS un pārbaudīt, ka paraksttiesīgā persona var parakstīt elektroniski.
• Būvēt monitoringu uz CPV kodiem un līgumcenas diapazonu, izmantojot standarta veidlapu strukturētos laukus.
• Sekot diapazonam starp likuma piemērošanas slieksni un nacionālo robežvērtību: tur ir visvairāk līgumu un vismazākā konkurence.
• Uzturēt nodokļu saistības kārtībā, jo izslēgšanas pamatus pārbauda automātiski.
• Sagatavot vides un kvalitātes prasību apliecinājumus kā pastāvīgu komplektu, ņemot vērā, ka obligāto zaļā publiskā iepirkuma prasību vairs nav.
• Iekļaut piegādes ķēdē preču un pakalpojumu izcelsmes apliecināšanu, jo Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes prasība attiecas uz jebkuru iepirkumu.
• Pirms svarīga lēmuma pārbaudīt likuma aktuālo redakciju, nevis paļauties uz pagājušā gada skaitļiem.

Viens vispārīgs novērojums der visam gadam. Mainās ne tikai likuma teksts, bet arī pasūtītāju prakse, nolikumu veidnes, kvalitātes kritēriju formulējumi un tas, cik daudz svara tiek dots cenai. Uzņēmumam, kas atbild uz vairākiem iepirkumiem gadā, visnoderīgākais gada ritms ir pēc katra rezultāta pieprasīt detalizētus vērtējumus un reizi pusgadā tos pārlasīt kopā: tur redzamas reālās izmaiņas daudz agrāk nekā likuma tekstā.

Scoutee atjaunina savus paziņojumu klasificēšanas noteikumus pēc katras robežvērtību maiņas.

Avoti

• Publisko iepirkumu likums, likumi.lv
• Ministru kabineta noteikumi Nr. 105 par līgumcenu robežvērtībām
• Ministru kabineta noteikumi Nr. 353 par zaļo publisko iepirkumu, zaudējuši spēku 09.06.2026.
• IUB: aktualizēta informācija par Publisko iepirkumu likuma grozījumiem
• IUB: neto nulles emisiju akta prasības no 2026. gada 1. jūlija
• Eiropas Komisija, lappuse Thresholds
• Komisijas deleģētā regula (ES) 2025/2150
• Iepirkumu uzraudzības birojs
• Elektronisko iepirkumu sistēma EIS