Konkursa procedūra ar sarunām
Konkursa procedūra ar sarunām ļauj pasūtītājam pārrunāt piedāvājumus noteiktos likumā paredzētos gadījumos. Nosacījumi, gaita un padomi maziem uzņēmumiem.
Atjaunināts 2026. gada 5. septembris
Konkursa procedūra ar sarunām ir iepirkuma procedūra, kurā pasūtītājs pēc kandidātu atlases pārrunā piedāvājumus ar atlasītajiem pretendentiem un tikai pēc tam izvēlas uzvarētāju. Tā atšķiras no atklāta un slēgta konkursa, kur sarunas ir aizliegtas, un pasūtītājiem tā ir pieejama tikai Publisko iepirkumu likumā uzskaitītajos gadījumos.
Kā tas darbojas
Pasūtītājs — valsts iestāde, pašvaldība, slimnīca — konkursa procedūru ar sarunām var izmantot it īpaši tad, ja vajadzību nevar apmierināt, nepielāgojot tirgū jau pieejamus risinājumus; ja iepirkums ietver projektēšanu vai inovatīvus risinājumus; ja līguma sarežģītība, juridiskā daba vai riski prasa sarunas; ja tehnisko specifikāciju nevar sagatavot pietiekami precīzi; vai ja iepriekšējā atklātā vai slēgtā konkursā iesniegti tikai nepieņemami vai neatbilstoši piedāvājumi. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji sarunu procedūru ar iepriekšēju paziņojuma publicēšanu var izmantot brīvi.
Procedūru rīko no valsts noteiktajām līgumcenu robežām — 42 000 euro piegādēm un pakalpojumiem un 170 000 euro būvdarbiem (verified 2026-09-05, Publisko iepirkumu likuma 8. un 9. pants, likumi.lv). No Eiropas Savienības robežām, kas 2026. gadā ir 140 000 euro tiešās valsts pārvaldes iestādēm, 216 000 euro pārējiem pasūtītājiem, 432 000 euro sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem un 5 404 000 euro būvdarbiem, papildus piemēro Eiropas mēroga publikāciju un minimālos termiņus.
Gaita līdzinās slēgtam konkursam: paziņojums, kandidātu atlase, sākotnējie piedāvājumi, viena vai vairākas sarunu kārtas, pēc kurām var samazināt pretendentu skaitu, ja tas paziņots iepriekš. Minimālās prasības un piedāvājuma izvēles kritēriji sarunās netiek apspriesti. Visbeidzot pretendenti iesniedz galīgo piedāvājumu, ko vērtē pēc izsludinātajiem kritērijiem.
Ko tas maina uzņēmumam
Sarunas maina to, kā jāveido piedāvājums. Sākotnējam piedāvājumam jābūt pārliecinošam, bet ar attīstības rezervi: to pārrunās punktu pa punktam — cenu, termiņus, tehniskos risinājumus. Ir jāzina, kas ir stingri noteikts un kas var mainīties, un jāspēj katru pozīciju pamatot ar izmaksu aprēķinu.
Mazam uzņēmumam tā ir arī iespēja izskaidrot risinājumu, kas atšķiras no pasūtītāja iedomātā — atklātā konkursā tas nav iespējams. Gatavojiet sarunu sanāksmes tikpat rūpīgi kā tehnisko piedāvājumu: sarunas protokolē, un vienlīdzīgas attieksmes princips liek pasūtītājam sniegt visiem vienādu informāciju.
Piemērs
Kāda universitātes slimnīca vēlas loģistikas plūsmu vadības sistēmu, kas savienojama ar esošajām informācijas sistēmām; paredzamā līgumcena ir 1 500 000 euro bez PVN. Neviens tirgus risinājums nederēs bez pielāgošanas, tāpēc slimnīca rīko konkursa procedūru ar sarunām, atlasa četrus kandidātus, aizvada divas sarunu kārtas un slēdz līgumu ar trīsdesmit darbinieku programmatūras izstrādātāju, kurš spēja pielāgot arhitektūru un cenu.
Biežāk uzdotie jautājumi
Kurš izlemj, ka der šī procedūra?
Pasūtītājs uz savu atbildību. Viņam jāspēj pamatot, ka pastāv kāds no likumā minētajiem gadījumiem, citādi procedūru var apstrīdēt.
Vai sarunās var mainīt visu?
Nē. Minimālās prasības un piedāvājuma izvēles kritēriji paliek nemainīgi. Cena, termiņi un tehniskā izpilde var mainīties.
Ar ko tā atšķiras no konkursa dialoga?
Konkursa dialogā pasūtītājs vispirms apspriež iespējamos risinājumus un tikai pēc tam saņem piedāvājumus. Konkursa procedūrā ar sarunām pārrunā jau iesniegtus piedāvājumus.