Pasūtītājs, projektētājs un būvuzraudzība
Kas ir pasūtītājs, projektētājs, būvuzraugs un autoruzraugs publiskā būvprojektā: kurš lemj, kurš projektē, kurš kontrolē un kā šos līgumus iegūst MVU.
Atjaunināts 2026. gada 5. septembris
Publiskā būvniecības projektā lomas ir skaidri sadalītas: pasūtītājs pieņem lēmumus un maksā, projektētājs izstrādā būvprojektu, būvuzraugs pasūtītāja vārdā kontrolē darbu izpildi, bet autoruzraugs seko, lai būve tiktu uzbūvēta atbilstoši projektam. Dažviet Eiropā projektēšanu un būvdarbu vadību apvieno vienā jēdzienā, taču Latvijā šīs lomas ir nošķirtas: tās nosaka Būvniecības likums un tam pakārtotie noteikumi, un katrā no tām jādarbojas sertificētam būvspeciālistam.
Kā tas darbojas
Pasūtītājs ir publiskā persona — pašvaldība, ministrija, slimnīca, valsts kapitālsabiedrība —, kas izlemj būvēt, definē uzdevumu, nodrošina finansējumu, izvēlas izpildītājus, saskaņo dokumentāciju būvvaldē un pieņem būvi ekspluatācijā. Tā slēdz visus līgumus un atbild par to, ka katram no tiem ir izvēlēta pareizā iepirkuma procedūra.
Projektētājs ir pakalpojuma sniedzējs, parasti arhitekts kopā ar konstrukciju un inženiertīklu projektētājiem. Tas sagatavo būvniecības ieceres dokumentāciju un būvprojektu, tostarp darbu apjomus un tehnisko specifikāciju, ko pasūtītājs izmanto būvdarbu iepirkumā. Nozīmīgām publiskām ēkām projektētāju bieži izraugās metu konkursā.
Būvuzraugs ir neatkarīgs sertificēts speciālists, ko algo pasūtītājs, lai būvdarbu laikā pārbaudītu apjomus, kvalitāti, segto darbu aktus un maksājumu pamatotību. Autoruzraudzību veic projekta autors. Abas funkcijas ir atsevišķi pakalpojumu līgumi, kas paši ir publiskie iepirkumi, un tās nedrīkst apvienot ar būvdarbu izpildi tajā pašā objektā.
Ko tas nozīmē uzņēmumam
Būvuzņēmumam šo lomu izpratne ir praktiska: tehnisko dokumentāciju sagatavo projektētājs, ikdienā darbus pieņem un aktus paraksta būvuzraugs, bet līgumu paraksta un maksā pasūtītājs. Jautājumi iepirkuma laikā jāadresē pasūtītājam, kurš tos pārsūta projektētājam; mutiskas norādes būvlaukumā bez ieraksta būvdarbu žurnālā vēlāk neko nepierāda. Līguma vispārīgos noteikumus un līguma projekta klauzulas par termiņiem, garantijām un soda naudām lasiet uzmanīgi — Latvijā vienota valsts līguma parauga nav, un katrs pasūtītājs raksta savu.
Arhitektiem, projektēšanas birojiem un būvuzraugiem šie līgumi paši ir tirgus. Mazākus objektus iepērk kā 9. panta iepirkumu, kas pa spēkam dažu cilvēku birojam, patstāvīgi vai apvienībā; lielāki objekti nonāk metu konkursos un iepirkuma procedūrās. Būvuzraudzības un energoefektivitātes konsultāciju pieprasījums pēdējos gados aug līdz ar ēku atjaunošanas programmām.
Piemērs
Pašvaldība kā pasūtītājs vēlas uzbūvēt bērnudārzu ar būvdarbu izmaksām aptuveni 2 200 000 euro. Vispirms tā par 28 000 euro pasūta būvniecības ieceres izpēti un programmu. Pēc tam tā rīko projektēšanas iepirkumu, kuru par 260 000 euro iegūst arhitektu un inženieru apvienība. Projektētājs sagatavo būvdarbu iepirkuma dokumentāciju deviņās daļās, ko pašvaldība publicē publikāciju vadības sistēmā un Oficiālajā Vēstnesī, un būvniecības laikā pašvaldība atsevišķi iepērk būvuzraudzību.
Biežākie jautājumi
Vai projektētājs var būt arī būvdarbu veicējs?
Parastā kārtībā šīs lomas nošķir. Apvienot tās var tikai tad, ja pasūtītājs apzināti iepērk projektēšanu un būvniecību vienā līgumā, ko likums atsevišķos gadījumos pieļauj.
Vai iepriekšējais konsultants drīkst piedalīties tajā pašā iepirkumā?
Tikai tad, ja tas nerada konkurences kropļojumu. Pasūtītājam ir pienākums novērtēt gūto priekšrocību un vajadzības gadījumā pretendentu izslēgt.
Kurš maksā būvuzņēmumam?
Pasūtītājs, pamatojoties uz izpildīto darbu aktiem, kurus pārbaudījis un apstiprinājis būvuzraugs.